Kuņģa un zarnu trakta veselība

Cilvēka tievā zarna ir apmēram 6-7 metrus gara, un tajā mīt apmēram pusotrs līdz divi kilogramu mikroorganismu. To veido gan labās, gan sliktās baktērijas, kuru skaits sasniedz miljardus.

​

Zarnu traktu nu jau dēvē par otrajām smadzenēm, jo tas ir savienots ar milzīgu skaitu nervu galu. Vēl vairāk nervu galu ir tikai galvas smadzenēs, tādēļ ir izskaidrojams tas, ka no zarnu trakta darbības atkarīgs arī garastāvoklis un sajūtas.

Nereti cilvēks pats savu gremošanas sistēmu bojā, piemēram, lietojot uzturā neveselīgu pārtiku. Ir produkti, kuri īpaši grauj zarnu mikrofloru. Tādi produkti ir arī pārstrādātie gaļas produkti: desas, cīsiņi, sardeles, kūpinājumi. Šie produkti satur ļoti daudz nitrozamīnus. Nitrozamīni tiek kvalificēti kā potenciāli kancerogēni (vēzi izraisoši). Tas attiecas arī uz produktu sastāvā esošajām transtaukskābēm, garšas pastiprinātājiem un stabilizētājiem. 

Kaitējumu nodara arī cukuroti ēdieni un dzērieni, miltu produkti, eļļā cepti ēdieni, stiprais alkohols, kuru lietošana bloķē olbaltumvielu, vitamīnu un pārējo mikroelementu uzsūkšanos.

Negatīvs faktors ir arī stress, kas būtiski ietekmē zarnu trakta darbību. Izšķir simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu, tātad stāvoklī, kurā esam saspringti, gatavi medīt vai atslābuši un spējīgi pārstrādāt apēsto. Tie ir divi antagonisti jeb divi pretēji stāvokļi. Kad izjūtam stresu, asinīs izdalās stresa hormoni- kortizols un adrenalīns, kā rezultātā asinis aiztek prom no gremošanas sistēmas orgāniem. Ilgstošs stress noved pie traucētas zarnu trakta darbības kā arī nepietiekamas kuņģa sulas izstrādes. Tā rezultātā attīstās gastrīts, kuņģa čūlas, vēdera caureja, aizcietējumi un citas kuņģa-zarnu trakta problēmas.